Par dārzu aktuālie notikumi Vīnogu kultūra un kopšana Vīnogu šķirnes Vīnogu stādi Vīns Galerijas Tūrisms Kontakti
Edmunda Bumaņa vīna dārzs logo Edmunda Bumaņa vīna dārzs logo © 2014 Edmunds Būmanis
Ierakstiet meklējamo vārdu vai frāzi: RU

Kādu vīnogu izvēlēties?       

      Man bieži tiek jautāts: kuras ir vislabākās šķirnes? Uz šo jautājumu viennozīmīgi neviens vīnkopis nevar atbildēt. Katrai šķirnei, hibrīdam ir gan stiprās, gan vājās vietas. Nu nevar atrast tādu šķirni, kas būtu agra, salda, salcietīga, izturīga pret slimībām un ar kuru nekas nav jādara. Tomēr vīnoga ir dienvidu augs. Lai izvēlētos šķirni, ir jāzina: kādam nolūkam jūs to audzēsiet, kādu vietu tai ierādīsiet savā dārzā, kāda jums ir augsne un kāda piemērota jūsu izvēlētajai vīnogai, galu galā, cik jūs esat gatavi veltīt laika tās kopšanai un cik daudz apgūt jaunas zināšanas. Bet pareizi izvēlēta vīnoga ir pateicīgs augs.

     Vecās Derības  pirmās Mozus grāmatas 9.  nodaļas 2. pantā teikts: „Noa sāka kopt zemi un iestādīja vīna  dārzu.”  Tas notika pēc grēku plūdiem, kad Noass piestāja pie Ararata kalna Armēnijā.  Šis ieraksts cilvēces svarīgākajā grāmatā apliecina, cik nozīmīga loma kultūras vēsturē ierādīta vīnogai; bet senie ķīniešu teksti apliecina, ka vīnogas cilvēki kopa jau pirms 9. tūkstošiem gadu. Kā raksta G.Dobelis, „nosaukto un aprakstīto vīnogu šķirņu skaits pasaulē ir vairāk nekā 8 tūkstoši” . Pie mums visizplatītākās  ir Eiropas-Āzijas (vitis vinifera), Amerikas (pamatā vitis labruska) un Amūras (vitis amurensis) vīnkoki.

     Lai gan vīnogu audzēšanas vēsture  Latvijā samanāma kopš 14. gs., īsti par vīnkopību var runāt tikai kopš 20. gs. Tad Latvijas vīnkopībā iezīmējās tādi vārdi, kā Pauls Gailītis un Pauls Sukatnieks. 16. aprīlī Paulam Sukatniekam palika 100. gadu. Viņa devums vīnogu selekcijā ir nozīmīgs ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules mērogā.

   Viņa selekcijai pieder tādas vīnogas, kā Dvietes zilā, Zilga, Supaga, Sukribe, Guna, Veldze, Veina, Spulga, Meda, Lauma, Agra, Rītausma –visas pieder pie vitis labruska klona, kas piešķir īpatnēju garšu gan to ogām, gan no tām gatavotiem vīniem. Tām ir augsta ziemcietība (Zilgai pat līdz –40ºC), tās līdz pēdējam laikam raksturojās ar augstu izturību pret sēņu slimībām, piemērotas mūsu augsnēm un mūsu klimatam ar mainīgām ziemām un vēsām un mitrām vasarām. Pēc pielietojuma tās ir universālas. Tām labi nobriest viengadīgie dzinumi un arī ienākšanās laiks ir no augusta 3. dekādes līdz septembra 3. dekādei. Vēlākā ir pati pirmā šķirne „Dvietes zilā” –ienākas oktobra otrajā pusē. Zilga, Supaga, Sukribe plašu izplatību ieguvušas Eiropas ziemeļvalstīs, Ziemeļamerikā un Krievijā. Un tās joprojām savu daudzo īpašību dēļ skaitās vienas no labākajām. Nesmādēsim Latvijas mantu. P.Sukatnieka šķirnēm ir jābūt katrā mazdārziņā un arī lieldārzos. Tikai tad, kad esam iemācījušies apieties ar tām, varam ķerties pie smalkajām dienvidniecēm.

   Vēl pie šīs grupas pieder Latvijā plaši izplatītās lietuviešu selekcionāra A.Gaiļūno šķirnes. Pieminēšu populārākās. Sarkanās: Agne, Palanga, Jadviga Gaiļūno, Širvinta; gaišās: Sēle, Skaiste, Vārduve; tumšās: Jodkrante, Jodupe , Rasa, Gražine. Šīm šķirnēm salcietība ir robežās no –24º –30ºC. Izturība pret sēņu slimībām atkarībā no šķirnes – no vidējas līdz labai. Visieņēmīgākās pret tām ir Rasa, Skaiste, Gražine.  Ķekari vidēja lieluma (no 150 –300 gr.). Garšas ziņā izcilākās ir Jodkrante, Sēle, Vārduve. Visagrākā –Jodupe, ienākas augusta otrajā pusē. Visvēlākā: Gražine, Skaiste . Mīl skābenas augsnes, visumā audzējamas dārzā, dažas var audzēt uz lauka.

    Ļoti plašs vitis labruska šķirņu klāsts ir Krievijā. Par tām šeit tagad nerunāsim.

    No vitis amurensis vīnogu grupas Latvijā vislielāko izplatību ieguvušas tādas, kā Hasanskij sladkij, Kuzminskij sinij (pie mums ar nosaukumu CĢL-02-5-43), no jaunākajām populāra DV Novikova. Tās vairāk ir tehniskas vīnogas, lai arī labi lietojamas svaigā veidā, raksturojas ar augstu cukura uzkrāšanās līmeni. Tās ir ļoti sulīgas un saldas.  Izceļas ar īsu veģetācijas periodu un augstu salcietību: līdz –40ºC, arī garša nav smādējama, ļoti ātri nobriest to vīni. Raksturojās visumā ar labu slimībizturību. Kā jau vīna vīnogām, ķekari un ogas nav lieli, tās labi uzkrāj cukurus. Tās ir ļoti sulīgas un saldas. Gribu atzīt nesen ieviesto universālo Tālo Austrumu selekcijas stacijas šķirni –Suvenir Vaskovskogo: augstražīga, lieli ķekari, salcietīga, slimībizturīga, piemērota mūsu klimatiskajiem apstākļiem un augsnēm.     

    Ļoti plaša ir vitis vinifera grupa. Ērtības labad to var iedalīt galda vai deserta vīnogās, tehniskajās un universālajās. Atsevišķi jāizdala bezsēklu vīnogas.

   Šīs grupas īso raksturojumu gribētu iesākt ar Latvijas selekcionāra Gunvalda Vēsmiņa  devumu vīnkopībā.  Topā pašreiz ir četras visagrākās šķirnes: Liepājas dzintars, Liepājas agrā, Cīravas agrā, Dovga. Pirmajām divām vajadzīgs apputeksnētājs. Pārējās ir pašapputes šķirnes. Visas ir gaiši zaļā pat dzintara krāsā, ar ļoti labu aromātu, augstu cukura līmeni, teicamu skābju un cukura līdzsvaru. Visas raksturojās kā deserta vīnogas, lai gan tās lieto arī vīnu iegūšanai. Viņām ir paaugstināta izturība pret sēnīšu slimībām, salcietība līdz –24º –25ºC, rudenī labi nobriest tekošā gada dzinumi. Uz ziemu zari jānolaiž zemē un nedaudz jāpiesedz. Piemērotas audzēšanai dārzā uz špaleras.   

       G.Vēsmiņam ir vesela rinda siltumnīcā audzējamo vīnogu; Liepājas pērle, Dietlava, Silva Vēsmiņa, Cīravas baltā, Cīravas muskats un citas.To ienākšanās laiks ir 130 -135 dienas. Gatavo ogu garša izcila, salcietība arī līdz –26ºC, uz ziemu nedaudz jāpiesedz. Laba izturība pret sēņu slimībām. Izcili ražīgas. Pamatā visas pašapputes šķirnes. Visas Vēsmiņa šķirnes labāk panes kaļķainās augsnes. Mūsu skābās augsnes ir jākaļķo. Praktiski visām viņa šķirnēm rudenī  viengadīgie dzinumi ir jāapgriež gari, atstājot  8 –12 pumpurus.   

     Pašreiz G.Vēsmiņam izmēģinājuma procesā ir ap 50 jauno šķirņu. Tā ka tuvākajos gados tautā nāks vēl vesels klāsts jaunu, Latvijā izaudzēto šķirņu.

   No vitis vinifera grupas Latvijā pēdējos gados ieviesta vesela rinda Dienvidkrievijas un Ukrainas selekcijas lielogu deserta vīnogu šķirņu un  hibrīdu. Tās, nosacīti, varētu dalīt, atbilstoši mūsu klimatiskajiem apstākļiem –dārzā audzējamās un siltumnīcās audzējamās. Pie dārza lielogu vīnogām varētu ierindot: Beloje čudo, Brigantina, Elegant Sverhrannij, Garoļd, Līvija, Lora,  PZA-8-11, Viktor A un daudzas citas. Tām ogu ienākšanās laiks saulainā un no vējiem aizsargātā vietā  ir no 100 līdz 115 dienām. To salcietība ir vidēji līdz –20º –23ºC, izturība pret slimībām vidēja. Uz ziemu jānosedz. Garša visumā laba, skābju un cukura līmenis sabalansēts. Piemērotas audzēšanai dārzā uz špaleras. Siltumnīcā jāaudzē tādi hibrīdi, kā: Arkādija, Baklanovskij, Čarlijs, Denal, FVR-7-9, Karmakod, Kodrjanka, KoKļ Belij, Moisejs, Natālija, Nero, Novoje Stoļetije, Podarok Ukraine, Rišeljē, Rozovij Timur, Serafimovskij,Talismans, Timurs,Vostorg ideaļnij uc. Daži mani kolēģi daudzas no minētajām šķirnēm audzē dārzā. Bet tas ļoti atkarīgs no dārza fiziskās aizsardzības pret aukstajiem vējiem, un izsauļojuma, kā arī tā reģionālās atrašanās vietas. Jāsaka, ka šajā grupā daudzi hibrīdi ir ar funkcionāli sievišķajiem ziediem. Šo vīnogu audzēšana prasa lielu uzcītību, zināšanas un pieredzi. Bet toties iegūtā raža sniedz izcilu gandarījumu.

   

   No universālajām šķirnēm gribētu šajā grupā atzīmēt tādas vīnogas, kā: Agat Donskoj, Moldovaja, Rannij Magarača uc. Tās uz ziemu jāsedz, ir ļoti ražīgas. Rannij Magarača ir ieņēmīga pret pelēko puvi, tām nepatīk mūsu mitrais klimats.

   Ļoti labi no vecajām franču šķirnēm sevi parādija Madlen Royal. Audzēju gan siltumnīcā, gan dārzā uz špaleras. Dārzā ir garšīgāka, bet nepatīk nokrišņi, tad slimo ar miltrasu. Vajadzīgs jumtiņš.

   No vīna vīnogām jau minēju vitis amurensis grupu.Gribu uzslavēt K.Skujiņa šķirni Skujina-675 (Moskovskij ustoičivij) –Vitis vinifera un vitis amurensis starpsugu krustojums. Izcili salcietīga ziemeļu zonas vīnoga, ar teicamām garšas īpašībām, augstu cukura uzkrāsanas spēju. Populāras kļust tādas rietumu zonas šķirnes kā: Bianka, Solaris, Siegerebe, Leon Milott, Maršal Foš, Muskat Blaue un daudzas citas no Eiropas valstīm pēdējos gados nākušās. Vēl maz ko par tām varu teikt. Tāpat zināmu atzinību guvušas A.Fazekaša  škirnes. Par tām vislielākā pieredze šobrīd ir Inesei Drudzei no Pūres DIS.

   Latvijā kļūst populāras arī bezsēklu vīnogas. Minēšu dažas: Himrod, Korinka russkaja, Rusbol, Talisman bezsemjannij –gaišas; Kiš-miš Zaporožskij, Reliance, Sommerset seedless, sarkanīgi rozā: Čornij bezsemjannij zimostoikij (ČBZ) –augstražīga, zili-melna, bet ar pazeminātu slimībizturību. Piemērota tieši ziemeļu vīnkopības zonai. No siltumnīcās audzējāmām popularitāti ieguvušas: Kiš-miš lučistij, Kiš-miš Unikaļnij uc.

Sīkāku raksturojumu meklejiet internetā  (www.vinadarzs.lv;  www.vinograd-ua.com uc.)

    Nobeidzot šo rakstu, gribu dot vienu ieteikumu: veidojiet vīnogu konveijeru, tas nozīmē, ka iestādiet gan ļoti agrās – tās jūs varēsiet baudīt augusta vidū, agrīnās un arī kādu vēlīno, kura ienākas septembra beigās, vai pat oktobrī. Tad jums veselus divus mēnešu būs kvalitatīvas un ekoloģiski tīras ogas. Protams, pie tā ir jāpiestrādā. Kā, raksta Baltkrievu selekcionārs Viktors Kuharevs, uz cilvēku dārzā vajadzīgi 5 krūmi. Un,vispār, vīnoga dārzā ir arī prieka avots, ne jau velti, sens ķīniešu teiciens saka: „Iestādi vīnogu un tu būsi laimīgs”. Kāpēc, lai mēs nebaudītu šo laimi? Un nevajag baidīties.

   Šis raksts sagatavots, pamatojoties galvenokārt uz vērojumiem paša dārzā un tie neaptver visas Latvijā audzējamās vīnogas.

uz augšu CITI RAKSTI PAR VĪNOGU KOPŠANU