Par dārzu aktuālie notikumi Vīnogu kultūra un kopšana Vīnogu šķirnes Vīnogu stādi Vīns Galerijas Tūrisms Kontakti
Edmunda Bumaņa vīna dārzs logo Edmunda Bumaņa vīna dārzs logo © 2014 Edmunds Būmanis
Ierakstiet meklējamo vārdu vai frāzi: RU

Rudens darbi vīnogu dārzā

Pēc kailsala ziemas un visai sarežģītajiem šī pavasara un vasaras apstākļiem esam sagaidījuši rudeni. Šajā rakstā mēģināšu īsumā pārrunāt jautājumus par vīnogu apgriešanu un ieziemošanu.

Latviešu valodā varu norādīt uz diviem galvenajiem avotiem šajos jautājumos: G.Dobeļa brošūru „Vīnogas Latvijā”, izdota 2013. gadā, kā Lauku Avīzes Tematiskā Avīze, un G.Vēsmiņa rakstu  „Kā vīnogām veidot vainagu” žurnāla  „Dārzs un Drava” 2010.  gada marta –aprīļa numurā. Protams šajos gados Latvijā bija pieejams plašs literatūras klāsts krievu valodā, tāpat plaša  informācija pieejama internetā. Neatkārtošu šo cienījamo kungu izklāstīto, bet galvenajiem momentiem gribu pievērst jūsu uzmanību.

1.Tā kā šovasar Latvijā augošās vīnogas stipri cieta no slimībām, tad pēc lapu nomešanas jāsavāc visas vīnogu lapas un tās jāsadedzina. Tās nedrīkst kompostēt,  jo piemēram, neīstās miltrasas sēnīte plasmopora viticola saglabā savu dzīvotspēju 7 gadus arī komposta kaudzē.

Jāsadedzina arī visi jaunie dzinumi.

2.Oktobra otrajā pusē, pēc lapu pilnīgās nomešanas, var sākt vīnogulāju rudens apgriešanu. Praktiski, atkarībā no jauno dzinumu pieauguma tempiem, rudenī jānogriež 50 –90% no jaunā pieauguma. Tāpat jānogriež noražojošie dzinumi. Par apgriešanu paskaidrošu nedaudz zemāk.

3.Vīnkopji iesaka atstātos dzinumus sasiet kūlīšos un pieliekt pie zemes.

4.Atstātos dzinumus dezinfekcijas nolūkā jānomiglo ar 3 –4% Bordo šķīdumu, vai dzelzs vitriolu.

5.No mēslojuma ir ieteicami likt 7-10 cm komposta kārtu, un iestrādāt granulēto superfosfātu. Citus minerālmēslus rudenī likt nav jēgas.

6.Tā kā vīnogas šogad stipri cieta kā no neīstās miltrasas, tā arī no īstās miltrasas, tad jauni dzinumi nobriedīs ilgāk, un tos var apdraudēt šoruden ātrāk gaidāmais sals. Tādēļ tie jāpasargā tos piesedzot. Vīnstīgu attīstība turpinās arī pēc lapu nomešanas. Atgādināšu, ka normāli pārziemot ir spējīgi tikai pārkoksnējušies un nobrūnējuši dzinumi. Laikā neapgrieztie zaļie dzinumi, kas slimību skarti ir zaļi un jēli, nav nekādi dzīvotāji.

7.Tad, kad iestājas stabils sals, tad var apsegt. Jaunās vīnogas sedz nopietnāk, bet vecākiem vīnkokiem pietiek, ja jūs tos apmetīsiet ar sniegu. Šogad es to ieteiktu darīt. Citos, stabilos gados, vecos vīnkokus var arī nesegt. Arī ziemā zem sniega turpinās vīnkoka attīstība. Pie piesegšanas nav ieteicami lietot polietilēna plēves, jo zem tām uzkrājās kondensāts un tas var nest lielāku ļaunumu nekā krūma nepiesegšana.


Tagad par vīnogu krūma veidošanu. Ir daudzas metodes, kā veidot krūmu. Latvijā visbiežāk dārzos satopamā forma ir daudzzaru vēdeklis, siltumnīcās sastopamais ir kordona griezums. Pēdējā laikā populāri kļūst daudzroku vēdeklis un forma AZOS. Šo pēdējo  formējumu priekšrocība ir tajā apstāklī, ka tos ir vieglāk pieliekt pie zemes un nosegt, īpaši tas attiecās uz dienvidu lielogu šķirnēm.

Nav nepareizu metožu. Ja tas sevi attaisno un nākamā gadā dod ražu tad viss ir kārtībā. Galvenais, lai krūms būtu sakopts. Tas sevi attaisnos ar lielāku ražu citu gadu.

Bet viena lieta būtu jāapgūst visiem vīnkopjiem. Ir jāiemācās veidot augļu posmu. Tas sastāv no augļzara un aizvietotājzara.  Lūk, šie divi apgrieztie zari kopā veido tipisku augļu posmu. Mazāko divpumpuru zariņu sauc par aizvietotājzaru (tas atstājams jauna augļu posma veidošanai  nākamajā gadā), bet daudzpumpuru zaru par augļzaru. Pārējo, jau noražojošo šīs vasaras augļzara daļu, nogriež.

Nogriežot visus šos zarus un veidojot jaunu augļu posmu, jāievēro sekojošais:

– nogriežot noražojošo posmu, nedrīkst atstāt celmiņu;

– augļzaru jācenšas vienmēr virzīt uz krūma ārmalu;

– sedzamās vīnogas (visas jaunās un Eiropas vīnogu hibrīdi) ieteicams veidot slīpi, lai tās rudenī būtu              vieglāk piesegt.


CITI RAKSTI PAR VĪNOGU KOPŠANU uz augšu

Augļu posma apgriešana

1.– augļu zars un 2.– aizstājējzars pavasarī; 3.– Tas pats rudenī.

Ar melno krāsu atzīmēti atstājamo zaru veidojumi jaunajam augļposmam

(att. ņemts no G.Dobeļa „Vīnogu apgriešana un veidošana”, R.2006.).

Apgriešana, atstājot 2 augļposmus

1.– Sākotnējā apgriešana rudenī. 2.– Viengadīgo dzinumu apgriešana nākamā gadā – tiek veidoti divi augļposmi un novākts noražojošais dzinums. 3.– Izveidoti divi augļposmi (uz aizvietotājzariņa liekais 3-šais pumpurs vēlāk tiks izlauzts; 2.un 3.– griešanas shēma pēc veģetācijas nākošajā gadā.

(att. no grāmatas: В.В.Бурова «Секреты виноградной лозы»)


Cik augļu posmus veidot?

Augļu posms katru gadu ir jāatjauno, turklāt katram vīnkokam, atkarībā no vecuma un atvēlētās telpas, var būt vairāki šādi augļu posmi. Augļu posmiem jāizvietojas vienmērīgi, lai to dzinumi neaizēnotu cits citu un lai tiem pietiek saules un gaisa.

Ja nepieciešams augļu posmu pacelt augstāk vai novirzīt tālāk no krūma, tad vajadzīgajā virzienā jāizvēlas spēcīgākais zars. Tagad rudenī visus noražojošos dzinumus (izņemot pirmo) nogriež, bet zara pamatnes galā paliek mums vajadzīgie divi. Pirmajam dzinumam ir divi pumpuri, otrajam – 6 -12. Augļu posms ir gatavs.

Praksē pieņemts otrajā rudenī pēc stādīšanas izveidot vienu augļu posmu, trešajā –divus augļu posmus, ceturtajā – četrus. Turpmākos gados jāskatās pēc vīnkokam atvēlētās vietas un šķirnes. Savos šķirņu aprakstos cenšos norādīt ieteicamo augļposmu skaitu katrai šķirnei. Ir šķirnes, kur jāaprobežojas ar 6 augļposmiem, citām var atstāt 15 –16 posmus.   

Kā apgriezt aizlaistu vīnkoku?

Zaru biezoknī slikti attīstās pumpuri, kuriem vajadzētu dot ražu. Lapas, kuras paliek noēnotas, ir barības vielu patērētājas, nevis ražotājas. Biezoknis ir ideāla vieta neīstās miltrasas un pelēkās puves attīstībai. Biezoknī jaunie dzinumi aug vāji, tie nenobriest, ziemā bieži iet bojā.

Vispirms no biezokņa jāizvēlas normāli dzinumi (vismaz zīmuļa resnumā), kuri ir labi nobrieduši. Tos apgriež aiz 5.– 6. pumpura, bet tievos dzinumus izgriež pilnīgi. Pēc šādas operācijas vieglāk saskatīt tālāk veicamo. Var gadīties, ka tievo zaru mudžeklī ir arī viens normāls zars, kas var kalpot jauna augļu posma izveidei. To ņem par pamatu turpmākai krūma formēšanai, visu pārējo aiz viņa nogriež. Tā atstāj, ja apstākļi to ļauj, 4 – 6 augļzarus.

Būtībā ar to jāsāk veidot pilnīgi jauns krūms.  Bet šāda operācija vīnkokam ir ļoti sāpīga. Gadās, ka atstātais zars sekojošajā ziemā aiziet bojā.

Ja vīnkoka vietā ir tikai zaru mudžeklis un arī pats augs ir vecs un mazražīgs, un grūti atrast piemērotu dzinumu augļu posma veidošanai, tad var būt to labāk likvidēt un iestādīt jaunu.

G.Dobelis min arī citu iespēju: rudenī zaru pamatnes nozāģē aptuveni 10 –15 cm zem augsnes virskārtas un bedri aizber. Pavasarī parādās jaunie dzinumi. Sākumā atstāj augt tikai 2-3 spēcīgākos dzinumus (atstāj tos, kuri ir atstatāku viens no otra). Sākumposmā, kamēr izveidojas normāls krūms, vēlams ziedķekarus izgriezt.

Personīgi esmu pielietojis vēl vienu aizauguša krūma atjaunošanas paņēmienu: no zaru mudžekļa atstāj 2-3 taisnākos zarus, pārējos izgriež līdz pamatnei. Atstātos zarus noīsina 2 metru augstumā.  No šiem zariem nākamā gadā pie griezuma vietas nāks jaunie dzinumi, arī zemāk no snaudpumpuriem var izaugt jaunie dzinumi. Un nākamā gadā neļauj augt ķekariem. Te vēl jāpiebilst, ka griezuma vietas jāapstrādā ar potvasku.

Protams, visu augstāk stāstīto labāk redzēt praksē - seminārā.  Par tuvākajiem semināriem varat uzzināt mājas lapas sadaļā “Aktuālie notikumi


Edmunds Būmanis, vīnogu audzētājs