Ļoti spēcīga auguma deserta vīnogu šķirne. Pašauglīga. Audzējama dārzā aizsargātās vietās un segtajās platībās, ienākas 120 dienās pie pozitīvo temperatūru summas: +2450ºC.
Veca, vēla (Ogas nobriest oktobrī), pašapputes šķirne. Izmantojama galvenokārt apzaļumošanai, ierīkojot vīnogu stādījumus atklātās platībās arī kā aizsargbarjēra pret ZR – A sektora vējiem.
Viena no labākajām D-Ukrainas agro vīnogu šķirnēm. Latvijas apstākļos audzējama segtajās platībās. Audzē arī dārzā labi aizsargātās vietās. Ļoti spēcīga auguma krūms.
Amerikāņu starpsugu selekcijas šķirne, iegūta Kornelas universitātē Ņujorkā 1932 g., krustojot Zinfendel ar Ontario. Vitis vinifera un vitis labruska krustojums.
Amatierselekcijas (J.Pavlovskis, Krievija) vīnogas hibrīds. Vidēja auguma, agrīna, pašapputes galda vīnoga. Dārzā ienākas septembra beigās. Ieteicama stādīšanai siltumnīcā vai pie dienvidu sienas.
Galda vīnogu šķirne ar vidēju ienākšanās laiku (118 –125 dienas). Spēcīga auguma krūms. Ķekari izstiepti koniski, 25cm gari ar 450 -700 gr masu, mēreni irdeni.
Agra Gunvalda Vēsmiņa šķirne. Deserta vīnoga, pašauglīga. Ļoti spēcīga auguma. Ražīga. Labi ražo lielā formējumā. Ķekars cilindro-konisks, vidēji liels (200-250 gr), samērā blīvs.
Pirmā Paula Sukatnieka izaudzētā šķirne (1949 gadā), Latvijā izplatīta visai plaši. Iegūta no nezināmas Vitis labruskas klona sējeņa. Izcili ražīga šķirne.
Šķirne nosaukta par godu vīnogu selekcionāram un genētiķim Džonam Einsetam ASV selekcijas šķirne. Asinīs Vitis labruska. Piemērota ziemeļu vīnkopībai. Agra, pašapputes bezsēklu šķirne.
Universāla vidēja auguma pašapputes vīnogu šķirne. Ķekari vidēji cilinriski vai cilindrokoniski 60 x 120 mm, ar vidēju masu 150 –200 gr. Ogas apaļas, zaļas; pie pilnas gatavības gaiši roza,
A.Fazekaša selekcijas šķirne. Zilgas sēklaudža forma. Spēcīga auguma, pašapputes šķirne. Ienākas vienu nedēļu ātrāk par Zilgu (100 -105 dienās). Ķekari līdzīgi pēc formas un lieluma Zilgai.
Ukraiņu selekcijas šķirne. Izteikta galda vīnoga. Pie manis aug plēvju mājā. Daži vīnkopji audzē arī dārzā no vējiem pasargātā un labi izsauļotā vietā. Neder audzēšanai uz lauka.
Liela auguma, Ukraiņu selekcijas ražīga bezsēklu, galda vīnoga. Pie manis aug plēvju mājā. Labos apstākļos var audzēt dārzā pie špaleras. Ķekari palieli, skraji ar vidēju svaru 300-400 gr
A.Gaiļūna selekcijas šķirne. Izcelsme nav zināma. Par klonu izmantota kāda no P. Sukatnieka šķirnēm. Laba galda vīnoga. Pēc G.Vēsmiņa klasifikācijas pieskaitāma pie ceturtās grupas vīnogām.
Šķirne izveidota ASV Ņūjorkā, Kornelas universitātē . Bezsēklu šķirne ar vidēju ienākšanās laiku. Izveidota krustojot šķirnes Ontario ar Kiš –miš melnais.
G.Dobeļa selekcijas universāla pašapputes šķirne. Izcila deserta vīnoga. Izcelsme: nezināms itāļu šķirnes sēklaudzis. Ļoti ražīga, jānormē ziedēšanas laikā. Virs vidēja auguma.
Ļoti salcietīga, Usūrijas izcelsmes vīnoga. Vidēji agra šķirne. Spēcīga auguma. Šķirne pašauglīga. Labāk ražo lielos formējumos. Var stādīt atklātās platībās izsiešanai uz špaleras.
Spēcīga auguma Eiropas-Amerikas bezsēklu vīnogu hibrīds. Mūsu apstākļos nobriest septembra vidū. Ķekari vidēji, pat lieli (200-400 gr), cilindriski vai koniski, irdeni.
Vidēja auguma pašauglīga vitis vinifera vīnoga. Izcelsme nav zināma. Šķirni kādreiz ar šādu nosaukumu ieguvis G.Dobelis no kādas krievu audzētājas Bolderājā.
A.Gaiļuna selekcijas šķirne. Agra (90-95 dienas) pašapputes šķirne. Labāk aug pie dienvidu sienas. Aug arī no Z un A vējiem aizsargātās platībās dārzā uz špaleras.
Universāla ukraiņu selekcijas šķirne ar vidēju ienākšanās laiku 125 –130 dienas. Derīga gan lietošanai svaigā veidā, gan vīna pagatavošanai. Mūsu apstākļos audzējama segtajās platībās.
Nezināmas izcelsmes pašapputes šķirne ar vidēju veģetācijas periodu. Audzējama pie dienvidu sienas vai neapkurināmā siltumnīcā. Manā dārzā aug pie špaleras.
Jauna, Latvijas apstākļiem vidēji agra bezsēklu vīnogu šķirne (ienākšanās laiks 110 –120 dienas). Labāk stādīt segtās platībās vai labi aizsargātā saulainā vietā pie špaleras.
Ukrainas Potapenko Vīnkopības ZPI. Selekcionāri Kostrikins un Kļučikovs. Vidēji agra (ienākas120 –125 dienās) hibrīda vīnogu forma. Vidēji spēcīga auguma, pašapputes vīnoga
Šķirni selekcionējis A.Kuzmins. Tai ir īss veģetācijas periods - (ražas nobriešanai nepieciešamā aktīvo temperatūru summa- 2100°C), siltās vasarās pie dienvidu sienas ienākas augusta pirmajā dekādē.
Pašapputes vīna vīnogu šķirne ar agru ienākšanās laiku. Tehniskā gatavība iestājas septembrī. Vidēja auguma krūmi. Ķekari un ogas nelieli. Ogas ieapaļas, zilas.
Moldāvijas selekcijas šķirne, ļoti spēcīga auguma pašapputes galda vīnoga.Vidēji vēlīna, ienākas ap 15 –20 septembri. Šķirne ļoti ražīga. Ķekari koniski, vai cilindro koniski 250-350 gr.
Ukraiņu selekcijas galda vīnogu hibrīds ar vidēju ienākšanas laiku 115-120 dienas. Vidēji spēcīgi augoši krūmi. Labās vasarās pie mums arī ienākas. Bet drošāk audzēt segtās platībās.
I.Filippenko selekcionētā pašapputes deserta vīnogu šķirne. Vairākus gadus Latvijā tiek vērtēta kā viena no vislabākajām šķirnēm. Spēcīgi augoša (dzinumi vienā vasarā izaug 2 –5 m
Ļoti ražīga V.Krainova (Novočerkasskā)amatierselekcijasgalda forma. Tur nobriest augusta pirmajā dekādē. Piemums vēlīna,labāk ienākas septembra otrajā pusē.
Vidēji agra pašapputes, bezsēklu vīnogu šķirne. Selekcionēta ASV Arkanzasas Universitātē 1982.g. Ienākas 105–110 dienās pie pozitīvo temperatūru summas 2250–2350ºC
Ukraiņu selekcijas galda vīnogu šķirne. Mūsu apstākļos ienākas septembra beigās. Ražas nobriešanai nepieciešamā pozitīvo temperatūru summa: +2500 –2700 ºC.
Agra pašapputes bezsēklu galda vīnogu forma ar ienakšanās laiku 115 –125 dienas (septembrī). Šķirne izceļas ar augstu ražību. Obligāti jānormē liekie ziedi un dzinumui.
Pašauglīga Kaspara Skujiņa selekcijas vīnogu šķirne . Izplatīta vīnkopības ziemeļu zonā. Ļoti mazprasīga un salcietīga šķirne. Piemērota apzaļumošanai, aizvēja joslām.
Agra vācu selekcijas vīna šķirne. Ļoti spēcīga auguma krūmi. Labākai vēdināšanai nepieciešama stingra retināšana sezonas laikā. Šķirne nedrīkst izjust magnija trūkumu augsnē.
P.Sukatnieka selekcijas šķirne (ienākas 95–105 dienās). Agra Latvijas deserta vīnogu šķirne. Augstu vērtē Baltkrievijā, Zviedrijā un arī citās valstīs. Augums -sevišķi spēcīgs. Ziedi pašauglīgi.
P.Sukatnieka selekcijas šķirne (ienākas 115 –120 dienās). Latvijas deserta vīnogu šķirne. Augstu vērtē Baltkrievijā, Zviedrijā un arī citās valstīs. Derīga apzaļumošanai.
Moldāvijas selekcijas pašauglīga vīnoga ar vēlīnu ienākšanās laiku. Pie mums audzējama tikai siltumnīcā. Spēcīga auguma krūms. Ķekari vidēji, pat lieli (240 –330g smagi)
Vasjkovska un Čebukina selekcija Tālo Austrumu izmēģinājumu stacijā. • Universāla vīnoga. Ienākas 120 dienās –septembra otrajā dekādē. Liela auguma krūms.
Agra galda vīnogu šķirne (110 -115 dienas). Neliela vai vidēja auguma, pašapputes šķirne. Ķekari koniski vai cilindrokoniski, mēreni irdeni. Ķekaru svars 400 – 600 g
Ražīga Amerikas izcelsmes (V. riparia x Fredonia ) vīnoga ar ļoti labu ziemcietību un spēcīgu zarojumu. Pāšauglīga tehniska šķirne. Ķekari nelieli, bet to daudz, melni zilā krāsā.
Vēlīna A.Gaiļūna deserta vīnogu šķirne. Ienākas septembra trešajā dekādē. Spēcīga auguma vīnoga. Stādama pie dienvidu sienas, nobriest arī dārzā pie špaleras.
P.Sukatnieka šķirne. Izcelsme tāda pati kā Supagai, Sukribei (Madlen Anževīne un Dvietes zilā), tikai klāt nākuši Hamburgas Muskata (Vitis Vinifera) ziedputekšņi.
Agra (ienākas 95-105 dienās) P. Sukatnieka deserta vīnogu šķirne. Nogatavojas (septembra pirmajā vai otrajā dekādē) nedaudz vēlāk par Zilgu, pie ēku D sienām –ap 20.augustu.
Ukraiņu selekcijas (V.Zagoruļko) vīnogu hibrīdā forma. Agra (100 –110 dienas), vidēji ražīga, spēcīga auguma pašapputes šķirne. Ķekari lieli (līdz 400 gr), koniski, irdeni.
Agra (110 -120 dienas, agrāka par Kodrjanku), J.Pavlovska hibrīdā vīnogu forma. Pie mums audzējama siltumnīcā. Spēcīga auguma, funkcionāli sievišķais ziedēšanas tips.
Samērā agra (ienākas 102–108 dienās) universāla P.Sukatnieka vīnogu šķirne. Daudzējādās izmantošanas un labas ziemcietības dēļ šķirne kļuvusi populāra Baltkrievijā, Lietuvā, Zviedrijā
