Par dārzu aktuālie notikumi Vīnogu kultūra un kopšana Vīnogu šķirnes Vīnogu stādi Vīns Galerijas Tūrisms Kontakti
Edmunda Bumaņa vīna dārzs logo Edmunda Bumaņa vīna dārzs logo © 2014 Edmunds Būmanis
Ierakstiet meklējamo vārdu vai frāzi: RU

Vīnogu kopšana vasarā – zaļās operācijas

Daudzu kuriozo apgalvojumu vidū par vīnkopību bieži dzirdu tādu: „a mēs viņas nekopjam, un ražo tāpat!” Nu, ja tas jūs apmierina, tad uz priekšu.  Tādā gadījumā, lai šo rakstu lasa tie, kas atzīst vīnkoka kopšanas nepieciešamību.

Vīnoga visumā ir īsās dienas augs. Mūsu platuma grādos tā veģetē kamēr ir gaisma. Varu apgalvot, ka pie mums tā prasa lielāku kopšanu kā dienvidos. Kāpēc vīnoga jākopj? Lai tā labi un kvalitatīvi attīstītos, lai būtu regulāras un kvalitatīvas ražas. Vasaras kopšana ietver sevī veselu rindu regulāru paņēmienu un šo kopumu sauc par zaļajām operācijām.

















Nākošā operācija – augļdzinumu saīsināšana –parasti seko jūnija trešajā dekādē, jūlija sākumā. Šogad vismaz nedēļu agrāk. Uz augļzariņa atstāj vienu vai divus, trīs ziedķekarus. Jo smalkāka vīnoga, jo mazāk. Sukatnieka šķirnēm pirmais ķekars parasti veidojas aiz otrās lapas, Eiropas vīnkokiem varbūt arī pēc piektās, vai pat astotās lapas. Šajā operācijā pārējos ķekarus nogriež. Un no pēdējā atstātā ķekara skaita sešas –astoņas lapas uz priekšu, un aiz tās saīsina augļdzinumu. Ideāli būtu šo operāciju veikt pirms ziedēšanas. No pieredzes varu teikt, ka tikai retai šķirnei pirms ziedēšanas ir attīstījušas 7 –10 lapas aiz atstājamā ziedķekara. Tādēļ šī operācija jāveic vai nu ziedēšanas laikā, kas nav vēlams, vai tūlīt pēc ziedēšanas. Šāda augļdzinumu saīsināšana aptur dzinumu augšanu līdz divām nedēļām. Plastiskās vielas, kas veidojās lapā fotosintēzes ceļā novirzās uz ziedķekariem un ietekmē labāku ražas kvalitāti un lielumu.

     Dzinumus nedrīkst galotņot uz aizstājējzariem (tur rudenī, veicot apgriešanu, tika atstāti 2 –3 pumpuri). Šie zari ir jāatķekaro un viņiem ir jāattīstās līdz augusta vidum netraucēti. Tos saīsina vasaras beigās, lai nodrošinātu labāku dzinumu nobriešanu. Šie dzinumi ir jaunās ražas garants. Tiem jau septembrī jāpārkoksnējas, tiem jākļūst brūniem. Tikai nobrieduši zari ir spējīgi pārziemot.

Pie reizes nogriež vītnes (ūsas), tās traucē pareizi izsiet un veidot krūmu, kā arī patērē ogu veidošanai paredzētās barības vielas. Dabīgos apstākļos vītne kalpo, lai piestiprinātos pie balsta. Audzējot pie špaleras, vītnes kļūst par traucēkli, tāpēc tās jālikvidē laikus.

Pie tās pašas reizes arī izsien jaunos augļdzinumus, arī tukšos. Jo jaunie dzinumi ir ļoti trausli un pie mazākā vēja lūst. Ja vīnogas audzē uz špaleras, kas arī ir praktiskāk, tad jaunos dzinumus izsien vienu otram blakus vertikālā plaknē. Tā tiek nodrošināta vīnogas labāka izsauļošana.












Kad pazarītes pirmā lapa jau pazaudējusi spīdumu, to galotņo, atstājot dzinumā tikai divas, trīs pirmās lapiņas.

Pēc kāda laika no pazarīšu žāklēm atkal sāk augt otrās pakāpes pazarītes. Tās saīsina analogi, bet šoreiz atstājot vienu lapiņu. Ja visi aprakstītie procesi noritējuši secīgi, tad jau būs pienācis augusta sākums.   

Augusta sākumā ogas sāk iekrāsoties. Tad var izlauzt apakšējās lapas (pirms ķekara). Tās vairs nebaro augu, bet pašas kļūst par barības vielu patērētājām. Ar šo operāciju nodrošinām labāku ķekaru izgaismošanu vasaras beigās, kad saules radiācijas intensitāte samazinās.

Augusta otrajā pusē galotņo tukšos dzinumus (5 –6 lapas no galotnes). Ar to nodrošina jauno dzinumu ātrāku nobriešanu.

 - Par kaitēkļu un slimību apkarošanu.

Pie mums par bīstamām slimībām jāuzskata neīstā miltrasa –mildijs, īstā miltrasa –oidijs. Par abām šīm slimībām iesaku lasīt žurnālā „Dārzs un Drava” G.Dobeļa un G.Vēsmiņa rakstus 2002.g.marta, 2008.g.marta un 2011.gada marta-aprīļa numuros. Tur pietiekoši labi aprakstītas šo slimību pazīmes un to apkarošana. Tā kā esmu zaļās audzēšanas un aizsardzības piekritējs, ieteiktu slimību profilaktisko apkarošanu sākt uz reizi jau atsedzot vīnogas un pielietojot dabiskos līdzekļus. Šeit pietiekoši efektīgi ir Bio-efekts preparāti, ļausim strādāt ar slimību ierosinātājiem labajām baktērijām, no sistēmpreparātiem visieteicamāk lietot Bordo maisījumu. Galvenais apkarošanā nedrīkst nokavēt. Tad, kad lapas pārņēmusi neīstā miltrasa mitrā laikā, īstā miltrasa karstā un mitrā laikā, tad jau ir stipri nokavēts un glābt ražu vairs nav iespējams. Saglabāt krūmus var daļēji ar ļoti stipriem preparātiem, tādiem kā ridomīls. Bet šinī gadījumā arī nākamā gada raža būs jau cietusi. Mēs, Latvijas vīnogu audzētāji, pēdējo miglošanu izdarām ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms ogu gatavības sasniegšanas (lai gan pēc instrukcijas paredzētais ķimikāliju darbības izbeigšanās laiks ir 10 dienas).

Pret pelēko puvi ieteiktu lietot šķidro trihodermīnu. Pavasarī uzlejot vienu spaini sagatavotā šķīduma uz vienu kvadrātmetru augsnes. Turpmāk mēnesī reizi iesaku šo pašu šķīdumu izmidzināt uz vīnogu zaļajām lapām.

No kaitēkļiem visparastākie ir baltblusiņa, utis, ērcīte –tie bojā jaunos dzinumus un lapas izsūcot to sulu un novājinot augu kopumā. Šos var apkarot ar Bio-efekta līdzekļiem: verticilīnu,  bacilonu, kā arī citiem veciem labi aizmirstiem līdzekļiem. Par tiem iesaku lasīt Māras Kilēvicas jaunajā grāmatā: „Praktiskā augu aizsardzība. Slimības un kaitēkļi”.

    Ogu gatavības laikā galvassāpes sagādā lapsenes un putni. Ar lapsenēm jāsāk karot maijā, kad izlido pārziemojošās lapseņu un sirseņu mātītes. Pudelēs ar platu kaklu iepilda saldu sulu, kas paskābināta, lai iekšā nelīstu bites un kamenes. Rudenī, kad lapsenes ir savairojušās,  karot ar tām jau ir bezjēdzīgi.

    Pret putniem jālieto vispārzināmie atbaidīšanas līdzekļi.  Vienam, diviem strazdu pārīšiem ļaujam paganīties, bet, kad viņi atved līdzi radus un draugus, tad gan dzenam prom.

 - Par vīnogu barošanu un mēslošanu. Galvenā piebarošana ir rudenī un pavasarī. Tad

uzved uz saknēm kompostu un pa pāris saujām uzkaisa NPK mēslojumu ar lielāku superfosfāta piedevu rudenī. Pavasarī šo kompostu uzrok ar dakšu 15 -18 cm dziļumā. Ar slāpekli drīkst piebarot līdz jūnija sākumam, vēlāk nē. Vasarā visu piebarošanu veicu miglojot ar bagātinātu vīnogu mēslojumu, ko šobrīd var dabūt dārzkopības veikalos, uz spaini ūdens liekot pilnu ēdamkaroti, kam vēl var pievienot vienu strīķēto ēdamkaroti kālija sulfāta. Tā noteikti jāveic pēc ziedēšanas. Tad jādod arī mikroelementi.


Novēlu ražīgu vasaru un nākamreiz tiksimies atkal oktobra sākumā, kad vīnogas būs novāktas un gaidāma lapbire.

Edmunds Būmanis, pieredzējis vīnogu audzētājs


CITI RAKSTI PAR VĪNOGU KOPŠANU

Zaļos operāciju kopums sākas ar lieko dzinumu izlaušanu. Kalendāri tas iekrīt caurmērā no maija vidus līdz jūnija sākumam. Tas nozīmē, ka no vienas pumpura vietas dažādā tempā nāk laukā divi un vairāki dzinumi. Kad šie dzinumi sasniedz 10 –15 cm garumu,  jāatstāj spēcīgākais, bet pārējie jāizlauž, kā tas parādīts fotouzņēmumā.  Izlauž arī vājos dzinumus, kas pavasarī nāk no snaudošajiem pumpuriem uz daudzgadīgajiem zariem un stumbra, ja jūs neesat iecerējuši ar to palīdzību atjaunot vainagu. Ar šo operāciju nodrošina pareizu vainaga veidošanu un vienmērīgu zaru izvietojumu. Veicot šo operāciju, ir derīgi zināt, ka nebūt ne visiem dzinumiem ir jābūt ar ķekariem.

Uz diviem trim augļu zariem ir jābūt vienam dzinumam bez ķekariem. Un jo smalkāka galda vīnoga, īpaši dienvidnieces, jo vairāk jāatstāj šādus dzinumus. Neauglīgie dzinumi vajadzīgi, lai palielinātu lapu virsmu, kurās noris fotosintēzes procesi un kuri apgādā krūmu ar barības vielām, kas nepieciešamas ogu un zaru nobriešanai.


Pazarīšu saīsināšana. Jūnija beigās un jūlija sākumā, pēc dzinumu galotnīšu nokniebšanas lapu žāklēs, sāk attīstīties pazarītes. Vairāku apstākļu pēc, pazarītes pilnīgi izlauzt nedrīkst. Pirmkārt, pazarīšu lapu žāklēs veidojas rezerves pumpuri, otrkārt, pazarīšu lapas baro jauno ķekaru. Fizioloģiskie procesi pazarīšu lapās notiek straujāk nekā pārējās dzinuma lapās. Asimilanti no pazarīšu lapām tiek nogādāti uz ķekariem. Pazarīšu ietekmē samazinās galvenā dzinuma augšana, bet tas kļūst resnāks. Ja neierobežo pazarīšu augšanu, tad tie stipri sabiezina krūmu un rezultātā samazinās fotosintēze un ieperinās sēņu slimības un kaitēkļi.

uz augšu